Krievij? v?stures skolot?jiem liek pasniegt Sta?ina teroru k? racion?lu valsts att?st?bas instrumentu

LETA Zi?as
Š? inform?cija 28.08.2008. 16:15 ir izdruk?ta no http://www.leta.lv.
Maskava, 28.aug., LETA--NEWSRU. Krievij? v?stures skolot?jiem, st?stot skol?niem par Sta?ina represiju laiku, tagad b?s j?par?da, ka "Sta?ins darboj?s konkr?t? v?sturisk? situ?cij? un r?koj?s piln?gi racion?li k? valsts vad?t?js, k? sist?mas aizsarg?t?js, kurš konsekventi atbalsta no viena centra vad?tas valsts p?rtapšanu industri?l? sabiedr?b?, k? t?das valsts l?deris, kurai vistuv?kaj? n?kotn? draud liels karš", raksta av?ze "Vremja novostej".

Š?ds trakt?jums izkl?st?ts m?c?bu gr?matas "Krievijas v?sture 1900-1945" koncepcij?. Gr?mata tiek gatavota izdošanai un k??s par galveno m?c?bu l?dzekli Krievijas skol?s. Nesen Izgl?t?bas darbinieku kvalifik?cijas paaugstin?šanas un profesion?l?s p?rkvalifik?cijas akad?mij? notikušaj? v?stures skolot?ju san?ksm?, kur? tika prezent?ta jaun? koncepcija, skolot?jiem ieteica iztur?ties pret šo koncepciju ?oti nopietni.

K? br?dina autori, "skol?nu galveno uzman?bu paredz?ts koncentr?t uz varas iest?žu r?c?bas mot?vu un lo?ikas skaidrojumu".

Kati?a bija taisn?ga atmaksa, bada nebija un tautu deport?ciju tiek likts noklus?t.

Turpinot t?mu par racion?lo "lielo teroru", koncepcijas autori uzskata, ka tas beidz?s, tikl?dz Sta?inam k?uva skaidrs, ka monol?tais sabiedr?bas modelis ir izveidots. Tas notika 1938.gada vasar?. Izr?d?s, ka p?c tam s?cies cits tautsaimniec?bas projekts, kuru vad?ja ne maz?k "efekt?vais p?rvaldnieks" Lavrentijs Berija.

"Teroram lika kalpot industri?l?s att?st?bas uzdevumiem: p?c NKVD sadales nor?kojumiem tika nodrošin?ti aizsardz?bas un citu uzdevumu risin?šanai T?lajos Austrumos un Sib?rij? nepieciešamo inženieru un speci?listu pl?nveid?gi aresti. Terors p?rv?rt?s par pragmatisku tautsaimniec?bas uzdevumu risin?šanas instrumentu," laikraksts cit? jauno v?stures pasniegšanas koncepciju skol?m.

T? k? represiju apm?ri neiek?aujas nek?d? norm?l? "racion?las p?rvaldes" lo?ik?, jaun?s koncepcijas autori, m??inot "savilkt kop? bilanci", iesaka skolot?jiem p?rr??in?t skait?us: "Š?iet, b?tu pareizi, ja šeit par?d?tos formula, kur? tiks iek?autas tikai uz n?vi noties?t?s un nošaut?s personas," san?ksm? run?to atst?ta "Vremja novostei".

T?d?j?di, k? uzskata autori, visus cilv?kus, kuri miruši nometn?s vai deport?ciju laik?, tagad like neuzskat?t par represiju upuriem.

K? nor?da laikraksts, ar to koncepcijas autori klaji p?rk?pj Krievijas Feder?cijas likumu "Par politisko represiju upuru reabilit?ciju", kuru prezidents parakst?ja 1991.gada 18.oktobr?. Jau likuma pirmaj? pant? prec?zi nor?d?ts, ka par represiju upuriem tiek atz?ti gan politieslodz?tie, gan piespiedu k?rt? psihiatriskaj?s slimn?c?s ievietotie cilv?ki, gan tie, kuriem at?emta pilson?ba, k? ar? p?rvietot?s un deport?t?s personas.

Starp citu, koncepcijas pamatt?ze neatz?t totalit?risma faktu Padomju Savien?b? ir tieš? pretrun? ar to pašu likumu, kur? teikts: "Padomju varas gados miljoniem cilv?ku krita par upuri totalit?r?s valsts patva?ai".

Jau pag?jušaj? gad? izn?kus? Aleksandra Fi?ipova un l?dzautoru grupas m?c?bu gr?mata "Krievijas v?sture 1945-2007" tika nopietni kritiz?ta, it ?paši par m??in?jumu mazin?t Sta?ina represiju apm?rus un savdab?go paša Sta?ina person?bas trakt?jumu, kur? vi?š tika nod?v?ts par "efekt?vu menedžeri". Gadu v?l?k vi?š k?uvis par "racion?lu p?rvaldnieku", bet masveid?gais terors - par racion?lu valsts att?st?bas instrumentu.

Izdevum? ?si min?tas ar? p?r?j?s š? perioda Krievijas un PSRS v?stures izkl?sta t?zes.

Att?st?bas tempu zi?? Krievija nekad nav atpalikusi no cit?m valst?m, t? atpalikusi vien?gi tajos aspektos, "kuri nebija t?s civiliz?cijas sast?vda?a, bet tika aizg?ta no ?rienes".

Cars Nikolajs II bija p?rliecin?ts, ka atteikšan?s no absol?t?s monarhijas un "varas vertik?les v?jin?šana" noved?s Krieviju pie katastrofas, "un t?p?c noraid?ja visus reformu projektus, kuri paredz?ja kaut vai k?d? perspekt?v? main?t šo k?rt?bu".

No 1914. l?dz 1917.gadam Krievij? notika Liel? Krievijas revol?cija p?c Liel?s fran?u revol?cijas parauga. Pilso?u kar? vainojami galvenok?rt bo?ševiki, bet baltgvardu kust?ba "vair?kos gad?jumos k?uva par profašistisku alternat?vu, no kuras var?ja ?stenoties nacion?listisks att?st?bas modelis".

Organiz?ta bada Padomju Savien?bas laukos nebija, tas bija saist?ts "gan ar laika apst?k?iem, gan ar kolektiviz?cijas procesu nepabeigt?bu".

Tr?sdesmito gadu beig?s moderniz?cijas gait? Padomju Savien?b? tika izveidots ne soci?lisms, ne kapit?lisms, bet gan industri?la sabiedr?ba.

Molotova-Ribentropa pakts bija atbilde uz Minhenes vienošanos.

Padomju karasp?ka iebrukums Polijas teritorij? 1939.gad? bija Ukrainas un Baltkrievijas teritoriju atbr?vošana. Baltijas valstis un Besar?bija, kuras 1940.gad? tika okup?tas un v?l?k anekt?tas, iek?aujot PSRS sast?v?, bija Krievijai likum?gi piederošo teritoriju atg?šana.

Somu kar? tika g?ta uzvara un Padomju Savien?ba "ieguva to, ko t? cent?s ieg?t".

PSRS, iesp?jams, gatavoja prevent?vu triecienu V?cijai, ta?u "Sta?ins uzskat?ja, ka vispirms j?sagaida pretinieka karasp?ka koncentr?šan?s agresijai, jo tad tas izskat?tos k? pašaizsardz?bas pas?kums, ta?u 1941.gada vasar? Sta?inam v?l nebija š?das r?c?bas iesp?ju".

"Par tautu deport?ciju kara gados "j?run? ?paši attur?gi un piesardz?gi", nor?da jaun?s Krievijas v?stures m?c?bu gr?matas autori.

Atseviš?a sens?cija ir Kati?a. Atz?stot faktu, ka NKVD darbinieki Kati?? noš?va po?u karag?stek?us (ko joproj?m nev?las atz?t ofici?l? vara), autori raksta, ka "tas bija nevis vienk?rši politisk? lietder?guma jaut?jums, bet gan atbilde uz daudzu desmitu t?kstošu sarkanarmiešu boj?eju po?u g?st? p?c 1920.gada kara, kura iniciatore bija nevis Padomju Krievija, bet gan Polija". T?d?j?di aprit? tiek ieviests "taisn?gas" v?sturisk?s atmaksas j?dziens.

LETA
www.leta.lv © copyright LETA